Pandēmija palēnina energoefektivitātes sacensības

Paredzams, ka energoefektivitātes jomā šogad būs vērojams vājākais progress desmit gadu laikā, radot pasaulei papildu izaicinājumus starptautisko klimata mērķu sasniegšanā, ceturtdien publicētā jaunā ziņojumā norādīja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).
IEA savā 2020. gada ziņojumā “Energoefektivitāte” norādīja, ka investīciju kritums un ekonomiskā krīze šogad ir ievērojami palēninājuši energoefektivitātes pieaugumu, sasniedzot pusi no iepriekšējos divos gados novērotā uzlabojumu tempa.
Saskaņā ar ziņojumu, globālā primārās enerģijas intensitāte, kas ir galvenais rādītājs, kas raksturo pasaules ekonomiskās aktivitātes efektivitāti enerģijas izmantošanā, 2020. gadā, domājams, uzlabosies par mazāk nekā 1 procentu, kas ir vājākais rādītājs kopš 2010. gada. Šis rādītājs ir krietni zemāks par to, kas nepieciešams, lai veiksmīgi risinātu klimata pārmaiņu problēmu un samazinātu gaisa piesārņojumu, paziņoja IEA.
Saskaņā ar aģentūras prognozēm, paredzams, ka energoefektivitāte nodrošinās vairāk nekā 40 procentus no ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma nākamo 20 gadu laikā IEA ilgtspējīgas attīstības scenārijā.
Parīzē bāzētā aģentūra norādīja, ka zemākas investīcijas energoefektīvās ēkās un mazāks jaunu automašīnu pārdošanas apjoms ekonomiskās krīzes laikā vēl vairāk saasina lēno progresu energoefektivitātes jomā šogad.
Globālā mērogā investīcijas energoefektivitātē šogad samazināsies par 9 procentiem.
Nākamie trīs gadi būs kritiskais periods, kurā pasaulei ir iespēja mainīt energoefektivitātes uzlabojumu palēnināšanās tendenci, paziņoja IEA.
“Valdībām, kas nopietni domā par energoefektivitātes palielināšanu, lakmusa tests būs resursu apjoms, ko tās tam veltīs savos ekonomikas atveseļošanas paketēs, kur efektivitātes pasākumi var veicināt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu,” paziņojumā sacīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.
“Energoefektivitātei vajadzētu būt valdību, kas tiecas pēc ilgtspējīgas atveseļošanās, darāmo lietu saraksta augšgalā — tā rada darbvietas, veicina ekonomisko aktivitāti, ietaupa patērētāju naudu, modernizē svarīgu infrastruktūru un samazina emisijas. Nav attaisnojuma, lai tam nepiešķirtu daudz vairāk resursu,” piebilda Birols.